Dievmātes Jakobštates ikona tika brīnumaini atrasta Daugavas ūdeņos 17. gadsimta vidū (ap 1654. gadu), laikā, kad dažas valstis, tai skaitā Krievija, Zviedrija un Polija, karoja tagadējās Latvijas teritorijā. Reiz Zviedrijas armijas kareivis-algotnis Jēkabs Gudinskis, katolis, šķērsojot Daugavu, iedūra šķēpu dēlītī, kas peldēja pa ūdeni, un iznesa to uz sauszemes. Krastā viņš ar šausmām pamanīja, ka no dēlīša pa šķēpu tek asinis. Saprasdams, ka uz dēlīša ir uzgleznota pareizticīgo Dievmātes svētbilde, kareivis ar nožēlas asarām aiznesa to uz Holmhofas klosteri, kur pieņēma Pareizticību un kļuva par klostera iemītnieku.
Pateicoties vairākiem brīnumiem, tai skaitā fizisko un garīgo slimību dziedināšanai, īsā laikā ikona kļuva slavena. Vairākkārt Dievmāte caur savu svētbildi ir glābusi pilsētu no ugunsgrēka.
1914. gadā, kara darbībai tuvojoties Jēkabpilij, Jakobštates ikonu kopā ar citām baznīcas relikvijām evakuēja uz Rževu, Tveras apgabalā. Iespējams, šī svētbilde kopā ar vairākām relikvijām tika iznīcināta revolūcijas laikā. Kāda gan nebūtu ikonas tālākā nākotne, uz Jakobštati tā neatgriezās.
2008. gadā, pēc Svētīgākā Patriarha Aleksija II svētības, ar Visaugstisvētītā Metropolīta Aleksandra un Augstisvētītā Daugavpils Bīskapa Aleksandra, Rīgas-Latvijas Metropoles vikāra, gādību, Maskavā tika uzgleznota Jakobštates ikonas kopija, kura tagad atrodas klostera lielajā baznīcā. 2008. gada 15. jūlijā Svētīgākais Patriarhs iesvētīja svētbildi Maskavas Kremļa senajā Dievmātes Apģērba Nolikšanas (?) baznīcā. Tajā pašā dienā notika brīnums – no jaunuzgleznotas svētbildes iztecēja asinis, kas atgādināja par senās ikonas atrašanu – arī 17. gadsimtā pirmais brīnums, saistīts ar ikonu, bija asiņu iztecēšana no vietas, kurā ārzemju kareivis iedūra šķēpu.
Pēc tam no svētbildes sāka bagātīgi tecēt svētās mirres, kas dziļi satricināja lielu cilvēku skaitu, kas tajā laikā atradās Maskavas Kremļa Dievmātes Apģērba Nolikšanas (?) baznīcā. 19. jūlijā svēto ikonu ar lielajām svinībām satika Rīga. Tajā Jakobštates svētbilde atradās vienu nedēļu. Starp vairākiem brīnumiem, kas notika tajās dienās, īpašu iespaidu atstāja neparasts debesīs starojošs varavīksnes aplis, kura centrā bija saule. Šis starojošs aplis atradās tikai virs Rīgas katedrāles un bija labi redzams tikai laikā, kad notika Krusta gājiens ar svēto Dievmātes ikonu.
Šodien, tāpat kā senajos laikos, brīnumdarošā Jakobštates ikona atkal atrodas savā klosterī. Tai paklanīties atbrauc vairāki svētceļnieki, tai skaitā arī no citām valstīm. Pēc Valdnieka Metropolīta Aleksandra svētības par ticīgo cilvēku ziedojumiem Vissvētās Dievmātes ikona tika bagātīgi krāšņota. Pie tam tika izveidots augsts koka apzeltīts kiots, kurā svētbilde tiek glabāta.